Pēteris Vinķelis

Komandas supervīzija

Supervīzijā komanda drošā vidē var apspriest to, kas ikdienas steigā mēdz paliek nepamanīts. Tas nav ne “treniņš”, ne “lekcija” – tā ir iespēja apstāties, padomāt un saprast, kā mēs kopā strādājam, kam tērējam enerģiju un kā varam būt labāka komanda.

Kāds ir komandas supervīzijas mērķis?

Galvenais uzdevums ir palīdzēt komandai strādāt ar mazāku “berzi” un lielāku skaidrību. Mēs virzāmies uz:

• Kopīgu vīziju: Atrodam atbildi uz jautājumu “kāpēc mēs to darām?”, lai ikviens justu sava darba jēgu un redzētu kopīgo virzienu.
• Lomu skaidrību: Lai katrs saprot savu atbildību un to, ko var gaidīt no kolēģiem
• Skaidrāku komunikāciju: Mācāmies runāt par darbu tā, lai visi saprastu teikto vienādi. Tas palīdz izvairīties no “klusajiem telefoniem” un pārpratumiem ikdienas saziņā.
• Veselīgu attieksmi pret konfliktiem: Mācāmies risināt domstarpības konstruktīvi, pirms tās sāk traucēt darbam vai bojāt attiecības.
• Efektivitāti bez lieka stresa: Analizējam, kādi ieradumi komandu bremzē. Mērķis ir strādāt gudrāk, nevis vairāk, saudzējot savus resursus.

Ko komanda no tā iegūst?

Praksē supervīzijas rezultāts ir mierīgāka un saprotamāka darba ikdiena:

• Droša “pleca sajūta”: Cilvēki sāk just, ka viņi nav vieni ar savām grūtībām un var paļauties uz kolēģu atbalstu.
• Lielāka emocionālā noturība: Komanda iemācās netērēt enerģiju stresā un ātrāk atgūties pēc saspringtiem brīžiem.
• Skaidrāks un vieglāks klimats: Kad gaisā nekarājas neizrunātas lietas, ikdienas darba vide kļūst prognozējama un patīkama.
• Mazāk tukšu sarunu: Komunikācija kļūst tiešāka un mērķtiecīgāka, ietaupot laiku un nervus.
• Uzticēšanās: Pieaug piederības sajūta komandai un vēlme iesaistīties procesos.

Kā tas notiek praktiski?

• Tikšanās klātienē, supervizora vadībā, bez dalībnieku hierarhijas. “Te mēs visi vienādi esam”.
• Regularitāte:  2-3 stundas vienu reizi mēnesī,  4 – 10 reizes. Komandas “process” faktiski turpinās arī ārpus supervīzijas telpas, starp sesijām, darba ikdienā.
• Konfidencialitāte: Viss runātais paliek tikai un vienīgi komandas dalībnieku lokā. Tas rada drošu vidi, kurā katrs var būt atklāts, nekļūstot ievainojamam.
• Vingrinājumi un uzdevumi, to apspriešana un pašrefleksija – visiem kopā, pāros, triādēs un katram pašam.

Profesionālā supervīzija palīdz cilvēkiem reflektēt par savu darbu un attīstīt sadarbību komandā. Tā atšķiras no koučinga, kas vairāk koncentrējas uz konkrētu mērķu sasniegšanu, plāniem un rezultātiem un no psiholoģiskās konsultēšanas/terapijas, kas fokusējas uz personīgo emocionālo veselību un palīdz risināt personiskās problēmas. 

Supervīzija ir profesionāls pakalpojums, kura izmaksas ir iekļaujamas uzņēmumam vai institūcijai nepieciešamo profesionālo pakalpojumu izmaksās.  Tā notiek saskaņā ar Latvijas Supervizoru apvienības (LSA) un Eiropas supervizoru asociācijas (ANSE) standartiem un Latvijas Supervīzijas un organizāciju attīstības centra pārraudzībā.

Supervīziju vada Pēteris Vinķelis – psihologs, organizāciju attīstības konsultants. Viņam 35 gadu pieredze diplomātijā, valsts un pašvaldību darbā, Eiropas Savienības lietās un konsultēšanā. Strādā latviešu, angļu un krievu valodās un līdzās dabiskajam intelektam lieto mākslīgā intelekta rīkus. Viņš ir Latvijas Psihologu biedrības, Latvijas Supervizoru apvienības un ASV Psihoanalīzes asociācijas biedrs un strādā saskaņā ar to profesionālajiem un ētikas standartiem.